Rudzu vīķi (ziemas) REA

Audzē kā starpsēju augus maisījumos ar rudziem un tritikāli. Izceļas ar ļoti mazām prasībām pret augsni un lielās olbaltumvielu koncentrācijas dēļ ir pirmā zaļā lopbarība pavasarī. Ziemas vīķi var būt vieni no perspektīvākajiem starpaugiem, jo pēc zaļās masas ražas noņemšanas pavasarī var paspēt iesēt vasaras labību, griķus, iestādīt kartupeļus. Ziemas vīķus var audzēt kā vasaras starpaugus, sējot tos jūlija beigās – augusta sākumā, bet zaļās masas ražu var pļaut līdz pat sasalumam. Rudzu vīķos olbaltumvielu ir vairāk nekā vasaras vīķos.

 

 

Rudzu (ziemas) vīķi no vasaras vīķiem atšķiras ar to, ka viss augs ir apaudzis ar bieziem matiņiem. Stiebrs ir garāks par 2 metriem, vājš, turas pieķēries pie balstaugiem. Rudzu vīķi vieglākās zemēs labi ziemo un aug, daudz uzkrāj slāpekli, tāpēc labi aug kopā ar rudziem. Rudzu vīķi ir piemēroti audzēšanai vieglās augsnēs, kas ir smilšainākas un sausākas, un efektīvi izmanto mitruma rezerves, kas ir uzkrātas ziemā. Auglīgākās augsnēs audzējami tikai kā zaļumaugi. Neprasa papildus kopšanu un mēslošanu. Visi līdzekļi izmantojami kā labībai, tikai slāpekļa devas var tikt nedaudz palielinātas. Neņemot vērā to, ka augsne uzarama agri, vīķu ar rudziem sēju var atlikt līdz septembrim – oktobrim (Polijā). Lai iegūtu labāku ražu, vīķus var sēt 2–3 nedēļas ātrāk nekā rudzus, tomēr šī metode ir efektīva un ekonomiski attaisnojas audzējot elites sēklu. Raža ziemas vīķiem, kas ir sēti mazā proporcijā maisījumā pie rudziem, variē no 300 kg līdz 800 kg no 1 ha. 1000 graudu masa ir apmēram 35–48 g.

 

Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit