- Mājas
- Sēklas
- Lopbarības augi
- Ungāru vīķi (ziemas)
- Ungāru vīķi (ziemas) BETA
- Lopbarības zālaugi
- Lopbarības augi
- Vasaras graudaugi
-
Eļļas augi, garšaugi, u. c.
- Sējas kaņepes
- Parastās ķimenes
- Sarmatainās sojas
- Eļļas lini
- Parastās saulespuķes
- Krāsu saflora
- Sējas idras (vasaras)
- Sareptas sinepes
- Vasaras ripsis
- Ziemas rapšis
- Ziemas ripsis
- Parastās facēlijas
- Baltziedu amoliņš
- Dzeltenziedu amoliņš
- Sējas koriandrs
- Baltās sinepes
- Lopbarības (eļļas) rutki
- Sakņu redīsi
- Ziemas graudaugi, u. c.
- Sēklas zaļajam mēslojumam
- Sēklas mauriņiem / nogāzēm
-
Ziedošu augu maisījumi
- Maisījumi EKOSHĒMĀM
Kategorija: Lopbarības augi
-
Lopbarības zālaugi
-
Lopbarības augi
-
Vasaras graudaugi
-
Eļļas augi, garšaugi, u. c.
- Sējas kaņepes
- Parastās ķimenes
- Sarmatainās sojas
- Eļļas lini
- Parastās saulespuķes
- Krāsu saflora
- Sējas idras (vasaras)
- Sareptas sinepes
- Vasaras ripsis
- Ziemas rapšis
- Ziemas ripsis
- Parastās facēlijas
- Baltziedu amoliņš
- Dzeltenziedu amoliņš
- Sējas koriandrs
- Baltās sinepes
- Lopbarības (eļļas) rutki
- Sakņu redīsi
-
Ziemas graudaugi, u. c.
-
Sēklas zaļajam mēslojumam
-
Sēklas mauriņiem / nogāzēm
-
Ziedošu augu maisījumi
-
Maisījumi EKOSHĒMĀM
Agronomijas konsultācijas
Agronoms-konsultantsVigandas Budrys
tālr. +370 687 77 971
e-pasts budrys@agrolitpa.lt
Ungāru vīķi (ziemas) BETA
Vicia pannonica Crantz.
Agra ziemas vīķu šķirne
- Lielisks lopbarības augs, audzē maisījumos
-
Labi ēdams, ar labu lopbarības sastāvu
-
Var izmantot kā zaļo lopbarību vai sienam, skābbarībai
-
Ražas potenciāls – līdz 25–30 t/ha zaļās masas
-
Stiebrs – gaiši violets, gaļīgs, diezgan izturīgs, maz apmatots, 80–120 cm garš
-
Ziedi – balti, dažkārt gaiši rūsgani
-
Sēklas – tumši pelēkas ar melniem plankumiem, nedaudz saplacinātas
-
1000 graudu masa ir apmēram 40 g
-
Bagātina augsni ar slāpekli
Audzē kā starpsējas augus maisījumos ar rudziem un tritikāli. Izceļas ar ļoti mazām prasībām pret augsni un lielās olbaltumvielu koncentrācijas dēļ ir pirmā zaļā lopbarība pavasarī. Ziemas vīķi var būt vieni no perspektīvākajiem starpaugiem, jo pēc zaļās masas ražas novākšanas pavasarī var paspēt iesēt vasaras labību, griķus, iestādīt kartupeļus. Ziemas vīķus var audzēt kā vasaras starpaugus, sējot tos jūlija beigās – augusta sākumā, bet zaļās masas ražu var pļaut līdz pat sasalumam. Ziemas vīķos olbaltumvielu ir vairāk nekā vasaras vīķos.
Lietuvā ungāru vīķus var sēt pavasarī lopbarībai maisījumā ar auzām, jo tie izaudzē lielu (lielāku nekā sējas vasaras vīķi) olbaltumvielām bagātu zaļās masas ražu.
Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit
Rekomendējamā sējas norma audzējot sēklai: 60 kg/ha vīķu un 120 kg/ha rudzu
Rekomendējamā sējas norma audzējot lopbarībai: 50–60 kg/ha vīķu un 80 kg/ha rudzu
Rekomendējamā sējas norma audzējot maisījumā ar auzām: 100 kg/ha vīķu un 70–100 kg/ha auzu
Sēj 12,5 cm starprindās, sēklu iestrādā 3 cm dziļumā
Galerija
Uzdot un pasūtīt
.JPG){kind=logo}
UAB „Agrolitpa“
Keravos iela, 17, Keravos c., Velžio seņ.,
LT-38 131, Panevēžas raj. pašv., LIETUVA
Uzņēmuma k. 168598128
PVN k. LT685981219
Tālr. +370 615 11 315
El. pasts info@agrolitpa.lt
Keravos iela, 17, Keravos c., Velžio seņ.,
LT-38 131, Panevēžas raj. pašv., LIETUVA
Uzņēmuma k. 168598128
PVN k. LT685981219
Tālr. +370 615 11 315
El. pasts info@agrolitpa.lt