Atpakaļ

Ungāru vīķi (ziemas) DĚTENICKÁ PANONSKÁ

Vicia pannonica Crantz.

Agrīna / vidēji agrīna, ražīga, pret aukstumu ļoti izturīga ziemas ungāru vīķu šķirne

  • Lielas zaļās masas un sēklu ražas
  • Stublāji – lapaini, mataini, daļēji vertikāli (guļoši)
  • Gari stublāji (120–150 cm)
  • Izturība pret veldrēšanos – zema
  • Ļoti izturīga pret aukstumu
  • Ļoti labi pārcieš sausumu
  • Ziedi – baltā krēmkrāsā
  • Sēklas ir melni brūnas, marmora, neregulāri apaļas vai kvadrātveida
  • 1000 graudu masa ir ap 35 g
  • Sēklu raža 0,5–1,0 t/ha
  • Vērtīgi lopbarības augi
  • Lieliska lopbarība, audzējama bez mēslošanas ar slāpekli
  • Lieliska maisījumu sastāvdaļa
  • Sēj ar atbalsta labībām (rudziem, kviešiem)
  • Var audzēt arī vienus
  • Ļoti piemēroti maisījumiem
  • Pēc īpašībām un audzēšanas līdzīgi rudzu vīķiem
  • Ziemas vīķus var audzēt kā vasaras starpkultūru, sējot jūlija beigās / augusta sākumā, zaļo masu var novākt līdz pat salam
  • Ziemas vīķi var būt viena no perspektīvākajām starpkultūrām, jo, novācot zaļo masu pavasarī, var paspēt iesēt vasarājus, griķus, iestādīt kartupeļus
  • Bagātina augsni ar slāpekli
  • Izmanto kā zaļmēslojumu vai olbaltumvielām bagātas barības ražošanai
  • Ātri sadīgst un attīstās, tādējādi nomāc nezāles un uzlabo augsnes struktūru
  • Piemērota vieglākām un skābākām augsnēm
Lietuvā ungāru vīķus var sēt pavasarī lopbarībai maisījumā ar auzām, jo tie izaudzē lielu (lielāku nekā sējas vasaras vīķi) olbaltumvielām bagātu zaļās masas ražu.
 
Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit

Rekomendējamā sējas norma audzējot sēklai: 60 kg/ha vīķu un 120 kg/ha rudzu

Rekomendējamā sējas norma audzējot lopbarībai: 50–60 kg/ha vīķu un 80 kg/ha rudzu

Rekomendējamā sējas norma audzējot maisījumā ar auzām: 100 kg/ha vīķu un 70–100 kg/ha auzu

Sēj 12,5 cm starprindās, sēklu iestrādā 3 cm dziļumā